2023. gada 6. novembris

"Jurista Vārda" redakcija aicina masu mediju pārstāvjus un citus interesentus uz autoru un lasītāju tikšanos sakarā ar noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršanai veltīta grāmatžurnāla iznākšanu! Katram reģistrētajam apmeklētājam būs iespēja saņemt dāvanā šo izdevumu. 

Pasākums notiks LU Bibliotēkas Klusajā lasītavā Raiņa bulvārī 19, Rīgā, 2023. gada 14. novembrī pulksten 16.00. 

Programmā – grāmatžurnāla svinīga atvēršana un diskusija "Noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes". 

Diskusiju vadīs "Jurista Vārda" tieslietu redaktore Linda Lielbriede, sarunā piedalīsies: 

• Daiga Siliņa, zvērināta advokāte 
• Dina Spūle, Finanšu izlūkošanas dienesta eksperte, Latvijas delegācijas Moneyval locekle  
• Edgars Pastars, zvērināts advokāts, Finanšu nozares asociācijas padomnieks 
• Miķelis Zumbergs, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs 

Noslēgumā – iespēja nozares ekspertu un "Jurista Vārda" lasītāju domu apmaiņai. 

Grāmatžurnālā "Noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes", kas iznāks 14. novembrī, apkopotas 27 publikācijas, ko veidojuši 30 nozares eksperti. Izdevuma apjoms pārsniedz 150 lpp. 

Grāmatžurnāls veidots, izmantojot finansējumu, kas paredzēts pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam.   

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds” (juristavards.lv) ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Žurnāla izdevējs ir VSIA "Latvijas Vēstnesis", kas vienlaikus ir arī Latvijas Republikas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (vestnesis.lv) izdevējs un divu portālu – lvportals.lv un likumi.lv uzturētājs. 

Saite pilnam rakstam - https://www.lv.lv/lv/aktualitates/aicina-diskutet-par-noziedzigi-iegutas-mantas-legalizacijas-noversanu

Daiga Siliņa uzstājas Ministru Kabineta sēdē par ogļūdeņražu izpētes un ieguves tiesisko regulējumu un nepieciešamajām izmaiņām.

04.04.2023 Jurista Vārds žurnālā NR. 14/15 (1280/1281) publicēts zvērinātas advokātes Daigas Siliņas raksts

Šī brīža tiesu prakse procesos par noziedzīgi iegūtu mantu rāda, ka manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) un Rīgas apgabaltiesas (turpmāk – RAT), kas kā apelācijas instances tiesa izskata sūdzības vai protestus par ELT lēmumiem, lēmumu motīvu daļā rakstītais, ka naudas līdzekļi iegūti legalizācijas rezultātā vai arī iegūti nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā, raisa pamatotas šaubas par procesa tiesiskumu un aizskartā mantas īpašnieka tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Neanalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, kurā ietilpst arī taisnīga lietas izspriešana, tiesas neatkarība un objektivitāte,

 aktualitāti noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijā iezīmē sistemātiska tiesnešu ietekmēšana nolūkā īstenot arestētās mantas konfiskāciju valsts labā. Proti, ietekmēšanas pirmavots iezīmējās 2020. gada oktobrī, kad Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) organizēja tiešsaistes mācības tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk – NILL) izmeklēšanā un iztiesāšanā. Neskatoties uz to, ka FID mācību materiāliem un to saturam noteica ierobežotas pieejamības informāciju, publiskajā telpā plašu rezonansi izraisīja šo mācību deklarētais mērķis – NILL lietās tiesas procesam ir jābūt ātram, tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes.

Saite pilnam rakstam - https://juristavards.lv/doc/283076-par-tiesas-neatkaribu-un-objektivitati-procesos-par-noziedzigi-iegutu-mantu/

31.01.2023 Jurista Vārds žurnālā NR. 5 (1271) publicēts zvērinātas advokātes Daigas Siliņas un zvērināta advokāta palīdzes Līgas Baltiņas raksts

2022. gada Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību"

secinātais, ka Ekonomisko lietu tiesa šobrīd saņem ievērojamu skaitu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas līdztekus civillietām un citām krimināllietām sastāda 49,9 % no visu saņemto lietu kopskaita, liek vēlreiz pievērsties noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienam un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu īpatnībām.

Rīgas apgabaltiesas veiktais pētījums "Ekonomisko lietu tiesas process civillietās un krimināllietās. Statistika. Problēmjautājumi. Iespējamie risinājumi"

 (turpmāk – Pētījums) norāda, ka in rem procesā manta joprojām tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, neidentificējot noziedzīgu nodarījumu, noziedzīga nodarījuma subjektu vai šī subjekta prettiesisku darbību, kas ļautu izdarīt secinājumus par vispārīgu personai piederošā īpašuma, visticamāk, noziedzīgu izcelsmi.

To ievērojot, ir vērā ņemamas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņas lietās par mantas noziedzīgu izcelsmi un konfiskāciju, kas norāda, ka mantas tieša vai netieša noziedzīga izcelsme nevar pastāvēt bez noziedzīga nodarījuma un to izdarījušas personas, kas atbilstoši par to tiek saukta pie atbildības, un ekonomiskās intereses nevar prevalēt pār vispāratzītām cilvēktiesībām.

In rem procesa būtība

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesam par noziedzīgi iegūtu mantu raksturīgs, ka šajā procesā netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 59. nodaļā noteiktais process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilst doktrīnā atzītajam in rem procesam jeb procesam "par lietu".

Dažādās juridiskajās vārdnīcās jēdziens in rem, kas sakņojas latīņu valodā, tiek skaidrots kā lietu tiesība, arī kā jurisdikcija vai prasība pret īpašumu vai mantu, nosakot vai grozot pret to izmantojamo tiesību, un tiek pretstatīts jēdzienam in personam, kas ietver prasības vai tiesvedības, kas ir vērstas pret personu. Tā visbiežāk būs prasība, kas izriet tieši no lietu tiesībām. Tradicionālajā izpratnē lietu tiesības nozīmē varu pār lietu, ko realizē tiesīgā persona, iedarbojoties tieši uz materiālu lietu. Šī tiesība saista tiesīgo personu – tiesību subjektu ar lietu – tiesību objektu.

Civillikums trešajā daļā "Lietu tiesības" reglamentē šīs juridiskās attiecības starp personu un lietu. Lietas tiek dalītas šķirās pēc to dabas, ārējām pazīmēm, vērtības, kā arī tiesības, kas izlietojamas pār šīm lietām.

Saite pilnam rakstam - https://juristavards.lv/doc/282696-mantas-atzisana-par-noziedzigi-iegutu-in-rem-procesa/ 

06.12.2023 Jurista Vārds žurnālā NR. 49 (1263) publicēts zvērinātas advokātes Daigas Siliņas un zvērināta advokāta palīdzes Līgas Baltiņas raksts

No publiski nepieejamās tiesu prakses, tostarp arī autoru profesionālajā praksē esošajiem Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas (turpmāk – RAT) lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu, ar kuriem manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscējot to valsts labā, ir secināms, ka līdz šim normu piemērošanā nav izveidojusies vienveidīga un paredzama prakse. Atsevišķos gadījumos ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem tiesa nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem, īstenojot konfiskāciju, kas neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas praksei Eiropas Savienībā. Līdz ar to ir precīzi

nosakāmas materiālās un procesuālās normas, kādas ir piemērojamas, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu Krimināllikuma (turpmāk – KL) 70.11 panta izpratnē. 

Lēmumu motīvi un pierādīšanas standarts, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu saskaņā ar KL 70.11 panta pirmo un pirmo prim daļu

ELT un RAT lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas tiek pieņemti Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 59. nodaļas kārtībā slēgtā tiesas sēdē, saturs publiski nav pieejams. Tā rezultātā plašākai juristu saimei nav zināmi tiesas lēmumu motīvi, uz kuru pamata notiek mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu, konfiscējot to valsts labā, vai arī tiek izbeigti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. Neskatoties uz šo lēmumu nepieejamību, KPL 59. nodaļā ietvertais process par noziedzīgu mantu jau ir izraisījis daudz diskusiju juridiskajā literatūrā, sekojot līdzi Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un arī konfiskācijas statistikai.

Pēc OECD datiem Latvijā 2019. gadā procesos bez notiesājoša tiesas sprieduma tika konfiscēti 48 miljoni eiro un tikai 846 728 eiro ar notiesājošu tiesas spriedumu, 2020. gadā – attiecīgi 38 miljoni eiro bez notiesājoša tiesas sprieduma un 3 075 838 eiro ar notiesājošu tiesas spriedumu.

Ģenerālprokurora ziņojumā par 2021. gadā paveikto un 2022. gada darbības prioritātēm redzams, ka 2021. gada martā – decembrī, kad darbu sāka ELT, prokurori 185 kriminālprocesos, kas uzsākti pēc KL 195. panta, devuši piekrišanu procesa virzītāja lēmumiem par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu KPL 59. nodaļas kārtībā. 2020. gadā šāda piekrišana bija dota 70 kriminālprocesos, būtiski palielinot uzsākto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu skaitu. Tā 2021. gadā par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīti 68 724 795,06 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā 2020. gadā (12,27 miljoni eiro).

No publiski nepieejamiem, bet autoru praksē esošajiem ELT un RAT lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu KPL 59. nodaļas kārtībā redzams, ka manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta, liekot vienādības zīmi starp procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un kriminālprocesu, kurā pie atbildības saucama persona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc KL 195. panta, neatkarīgi no šī kriminālprocesa stadijas.

Proti, saskaņā ar ELT un RAT lēmumiem manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu KL 70.11panta pirmās un pirmās prim daļas izpratnē, vadoties no KPL 124. panta sestās daļas un uzskatot, ka šī norma "neparedz, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu būtu nepieciešams pierādīt konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu. Tā kā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek vērtēta personu vaina, kā arī likumdevējs ir samazinājis pierādīšanas standartu līdz "visticamāk" attiecībā uznoziedzīgās mantas izcelsmi, tad šajā procesā nav iespējams un nav arī pienākums ārpus saprātīgām šaubām pierādīt konkrēta predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību. Arī no KPL 124. panta septītās daļas un 125. panta trešās daļas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta 2.1 daļa izriet, ka nav nepieciešams konstatēt konkrētu noziedzīgo nodarījumu (predikatīvo), no kura līdzekļi ir iegūti. Proti, ja pat kriminālprocesā, kurā tostarp tiek konstatēta personas vaina par legalizācijas darbībām, nav nepieciešams pierādīt konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, tad vēl jo vairāk šāds pierādīšanas pienākums nav attiecināms uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no šī kriminālprocesa un kurā netiek vērtēta vai konstatēta personu vaina. Līdz ar to tiesai šajā procesā ir jāpārbauda, vai pierādījumu kopums ir pietiekošs, lai secinātu, ka arestētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, bet tiesai nav nepieciešams konstatēt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma naudas līdzekļi ir iegūti, kā arī nav nepieciešams ārpus saprātīgām šaubām konstatēt predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību".

Vai arī mantas noziedzīga izcelsme pēc KL 70.11panta pirmās daļas tiek pamatota šādi: "Gadījumos, kad pirmstiesas procesa laikā nav iespējams iegūt ziņas par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, apstāklis, ka manta, kura vērtējama kriminālprocesa ietvaros, ir noziedzīgi iegūta, pierādāms ar Krimināllikuma 195.

Saite pilnam rakstam - https://juristavards.lv/doc/282410-noziedziga-nodarijuma-sastavs-ka-prieksnoteikums-mantas-atzisanai-par-noziedzigi-iegutu-kpl-59-nodal/

17.12.2019 Dienas Biznesa žurnālā publicēts zvērinātu advokātu Daigas Siliņas un Riharda Niedras raksts par kreditoru aizsardzību.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?
ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.
Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.
ABLV banka saviem kreditoriem nedeva iespēju nepiekrist likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem. Ja ABLV bankas kreditori neaizpildītu šo īpašo veidlapu vai brīvas formas kreditora prasījuma pieteikumā neietvertu apliecinājumu likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem, likvidējamās ABLV bankas likvidatori kreditora prasījumu nebūtu atzinuši sakarā ar kreditora prasījuma pieteikuma veidlapas nepienācīgu izpildi.
Ņemot vērā, ka ne Kredītiestāžu likumā, ne citās tiesību normās nav paredzēta prasība, ka kreditora prasījuma pieteikumā obligāti būtu jāiekļauj apliecinājums par kreditora piekrišanu likvidējamās kredītiestādes likvidācijas noteikumiem, var secināt, ka ABLV banka savos likvidācijas noteikumos un kreditoru prasījumu pieteikuma veidlapā šādu apliecinājumu uzspieda bez jebkāda tiesiska pamatojuma. Līdz ar to ABLV bankas likvidācijas noteikumu saistošs spēks ir nosacīts, kam nav nekā kopēja ar kreditoru interesēm.
Likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumi aptver tikai ABLV bankas intereses. ABLV bankai ir tiesības vienpusēji grozīt šos noteikumus bez pienākuma paziņot kreditoriem par veiktajām izmaiņām likvidācijas noteikumos. Kopš sākotnējiem likvidācijas noteikumiem, šie noteikumi vairākkārt būtiski grozīti, turklāt grozījumiem precīzi nevar izsekot, jo bankas mājas lapā bez paziņojumiem tiek nomainīta tikai aktuālā redakcija ar arvien jauniem, bankas vienpusēji pasludinātiem noteikumiem. Noteikumi bez acīmredzama tiesiska pamata nostāda kreditorus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret likvidējamo ABLV banku - kreditoriem ir noteikti neskaitāmi pienākumi ar bezierunu piekrišanu, turpretī bankai piešķirtas gandrīz neierobežotas tiesības pārbaudes veikšanā, valūtas konvertēšanā, personas datu apstrādē utt.

Vai likvidējamās ABLV bankas likvidatori var atlikt vai atteikt naudas līdzekļu izmaksu kreditora prasījuma apmierināšanai?
Saskaņā ar ABLV bankas likvidācijas noteikumiem naudas līdzekļu izmaksa kreditoru prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, ja pastāv normatīvajos aktos, tajā skaitā normatīvajos aktos, kuri nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, noteiktie šķēršļi šādas izmaksas veikšanai.
Šāds ABLV bankas likvidācijas noteikumu nosacījums rada neizpratni saistībā ar ABLV bankas paziņojumu un likuma prasību, ka bankas tiesiskajām attiecībām ar kreditoriem ir piemērojama Kredītiestāžu likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 14.11.2018.
Attiecīgi likvidējamā ABLV banka nevar atlikt vai atteikt naudas līdzekļu izmaksu, jo ne Kredītiestāžu likums redakcijā līdz 14.11.2018., ne normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā neparedz kredītiestādei tās pašlikvidācijas procesā tiesības atlikt vai arī atteikt naudas līdzekļu izmaksu kreditora prasījuma apmierināšanas gadījumā.
Normatīvajos aktos uz ABLV bankas likvidācijas dienu nav arī paredzēts kredītiestādes likvidācijas gadījumā šai kredītiestādei tiesības veikt pārbaudi attiecībā uz atzītu kreditora prasījumu saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un šīs pārbaudes rezultātā pieņemt lēmumu par kreditora prasījuma summas izmaksu vai neizmaksu.
Kredītiestāžu likuma 128. panta kārtībā redakcijā līdz 14.11.2018. ABLV bankai bija jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesnieguma projektu par pašlikvidāciju un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai bija jāpārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros noteiktās saistības pret kreditoriem. Tas nozīmē, ka ABLV bankai ir pienākums pilnā apmērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem, ja reiz banka jau ir lēmusi par kreditora prasījuma atzīšanu.
Savukārt no likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem izriet, ka ABLV banka pilnā apmērā var nepildīt savas saistības pret kreditoriem, izmantojot pašas pieņemto kreditoru pārbaudes metodoloģiju.
Nav šaubu, ka ABLV banka ar savu pašlikvidācijas procesu un atzīto kreditoru prasījumu pārbaudes metodoloģiju lika pamatus Kredītiestāžu likuma 13.06.2019. grozījumiem, ar kuriem pirmo reizi tika ieviests “termins” metodoloģija un kuri noteica kredītiestādes likvidatora pienākumu izstrādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģiju un saskaņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Tomēr vai šādai kreditoru prasījumu pārbaudei ir tiesisks pamats?
Ir saprotams, ka valsts institūcijām ir jākontrolē kredītiestādes, lai tās veiktu pienācīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un pārbaudes saskaņā ar starptautisko sankciju sarakstiem, tomēr no kreditora tiesību skatu punkta raugoties, kreditoram ir tiesības, lai ABLV bankas pašlikvidācija noritētu tieši pēc tā normatīvā regulējuma, kāds bija bankas pašlikvidācijas dienā.
Ievērojot to, ka uz ABLV bankas likvidācijas dienu normatīvie akti neparedzēja ABLV bankas tiesības jau pēc darbības izbeigšanas – likvidācijas laikā veikt papildu pārbaudes saskaņā ar pašu izstrādātu starptautisku metodoloģiju, ABLV bankai būtu jāveic naudas līdzekļu izmaksu atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai secībā, kura ir paredzēta Kredītiestāžu likuma 192. un 193. pantā.

Vai kreditoriem ir jāatbild par ABLV bankas pārkāpumiem tās darbībā?
ABLV bankas pašlikvidācijas lēmums pieņemts Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.02.2018. pieņemto lēmumu rezultātā. ECB nolēma, ka Banka un tās meitas banka Luksemburgā ir vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās”. Ja jau AML kontroles trūkums nav bijis par oficiālo iemeslu bankas pašlikvidācijai, tad kāpēc likvidācijas noteikumos paredzētas tik pārspīlētas prasības kreditoru prasījumu izvērtēšanai.
Ir radies priekštats, ka FinCEN ziņojumā izteiktie pieņēmumi par ABLV bankas vadības un darbinieku prettiesisko rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ar ABLV bankas likvidācijas noteikumiem tiek pāradresēti ABLV bankas kreditoriem.
Kreditoram nebūtu jācieš no tā, ka ABLV banka tās darbības laikā nav pienācīgi veikusi savu pienākumu veikt AML pārbaudes, un nav jāpiekrīt likvidācijas noteikumiem, kurus ABLV banka uzspieda ar mērķi pārlikt savu atbildību uz atzīto kreditoru “pleciem”.
ABLV bankas likvidācijas noteikumos nav atrunāts neviens termiņš cik ilgi banka veiks pārbaudi, kuras ietvaros kreditori ir ķīlnieku lomā. Lai šādas pārbaudes varētu veikt, ABLV banka jau pieminētajā īpaši izstrādātajā veidlapā iekļāva kreditora piekrišanu personas datu apstrādei tik plaši, ka kreditori – fiziskās personas nevar ierobežot un izkontrolēt, kur viņu personas dati tiek nodoti un kādām vajadzībām. ABLV bankas likvidācijas noteikumos ir ierakstīts, ka kreditors piekrīt viņa datu nodošanai ABLV bankas sadarbības partneriem, citiem starpniekiem, likvidējamās kredītiestādes grupas uzņēmumiem, personas datu nodošanai uz ārvalstīm utt. Kāda gan grupas uzņēmumiem tieša saikne ar kreditora prasījuma izvērtēšanu?
Ir samērīgi, ka kreditoram ir jāpiekrīt viņa personas datu apstrādei “kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem”, jo bez kreditora piekrišanas apstrādāt personas datus varētu būt grūtības atzīt kreditora prasījumu un veikt kreditora prasījuma apmierināšanu.
Tomēr kreditora piekrišana personas datu apstrādei “citiem pamatotiem nolūkiem visa likvidējamās ABLV Bank, AS likvidācijas procesa ietvaros [..] personas datu nosūtīšanu uz ārvalstīm” un ABLV bankas likvidācijas noteikumu sadaļa par fizisko personas datu apstrādi neatbilst prasībām, kādā jāsaņem datu subjekta piekrišana personas datu apstrādei saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Ir saskatāmas neatbilstības gan no patērētāju tiesību aspekta, gan datu aizsardzības tiesību aspekta, gan arī būtiska neatbilstība normatīvajos aktos paredzētajām procedūrām un termiņiem naudas līdzekļu izmaksām kreditora prasījuma apmierināšanai.
Ņemot vērā, ka ABLV bankas pašlikvidācijas process neatbilst Kredītiestāžu likuma redakcijai līdz 14.11.2018., Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, ir pamats uzskatīt, ka ABLV bankas pašlikvidācijas procesā tiek pārkāpts tiesiskums un aizskartas kreditoru tiesiskās intereses.
Paradoksāli, bet tieši kreditori un viņu atzītie prasījumi šobrīd nodrošina likvidējamās ABLV bankas darbību uz nenoteiktu laiku, tajā skaitā rīcību ar kreditora naudas līdzekļiem un iespēju nopelnīt uz kreditoru rēķina cesiju rezultātā, ko pieļauj ABLV bankas likvidācijas noteikumi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāizvērtē faktiskos un tiesiskus aspektus ABLV bankas pašlikvidācijas procesā un jāpārskata ABLV bankas noteikto kārtību, kādā ir izmaksājami naudas līdzekļi saskaņā ar atzītajiem kreditoru prasījumiem, īpaši attiecībā uz fiziskajām personām, novēršot kreditoru interešu tiesību aizskārumu. Maksātspējīgas bankas uzsāktai pašlikvidācijas procedūrai nevajadzētu pārvērsties par represiju līdzekli pret kreditoriem.
Zvērinātu advokātu birojs “Davidsons un partneri” saskata vairākus kreditoru tiesību aizsardzības līdzekļus, gan vēršanās tiesā, gan prasot kredītiestādei ierobežot personas datu apstrādi, gan apstrīdot likvidācijas noteikumus un piedzenot zaudējumus, neizslēdzot vēršanos tiesību aizsardzības iestādēs. Kreditoriem ar ārvalstu kapitālu pastāv arī tiesības prasīt atbildību no Latvijas valsts starptautiskā arbitrāžā, ja netiek ievērota tiesiskā paļāvība investīciju aizsardzībā. 

Daudzi uzņēmēji bieži nonāk situācijā, kad ar biznesu saistītie juridiskie jautājumi jārisina regulāri, piemēram, uzņēmumam jāizstrādā un jāslēdz līgumi, jākoriģē sadarbības partneru piedāvātie līgumi, jārisina jautājumi ar valsts iestādēm, darbiniekiem, jāveido iekšējie normatīvie akti un arvien jaunas atbilstības procedūras, kā arī jāpārliecinās, vai plānotie soļi biznesā būs juridiski korekti noformēti. Tomēr, ja nepieciešamo darbu apjoms mēnesī nav tik liels, lai atmaksātos uzturēt jurista pozīciju, vai arī ir komplicēts, savukārt standarta ārpakalpojumi ir pārāk dārgi, mums ir risinājums. Abonē advokāta pakalpojumus par fiksētu ikmēneša maksu.

Pieteikties uz: info@davidsons.lv.